Sākums
| #144 - Pazudušo Dievs |
|
|
|
(Ainars Baštiks, 27-01-2008) Get Flash to see this player.
"...bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts." Lūkas ev. 15:32 Stāstu par pazudušo dēlu mēdz saukt par līdzību pērli vai evaņģēlija kvintesenci (Evangelium in Evangelio). Faktiski šajā stāstā ir divas līdzības: viena par jaunāko dēlu, kas simbolizē no Dieva aizgājušos, un otra par vecāko dēlu, kas reprezentē savā pašpārliecinātības un pareizības pasaulē dzīvojošos. Šajā stāstā ir kas vairāk par vārdiem. Šajā stāstā ir Golgātas brīnums cilvēka dzīvē. "Šis ir cilvēcīgi visaizkustinošākais un dievišķīgi visžēlsirdīgākais stāsts, kāds jebkad uz šīs zemes ir stāstīts". (George Murray) 1. DĒLA PIRMĀ IZVĒLE - DOD MAN - VED PROM. Lūkas ev. 15:11-16 "Cilvēkam vislielākās nepatikšanas sākas tad, kad viņam ir iespējams dabūt to, ko viņš iekāro". (Thomas Huxley) Cilvēkam vienmēr ir kārdinājums atstāt Tēva mājas: • mantas (pelnīšu vairāk) dēļ, • brīvības dēļ, • piedzīvojumu dēļ vai • jauku draugu (draudzeņu) dēļ. Taču patiesība ir tā • ka mantkārība ved nepārtrauktā neapmierinātībā, • ka brīvība bez likuma un robežām ir izpostoša uguns, • ka piedzīvojumi bez mērķa nes nāvi, • ka draugi bez Dieva kļūst par egoistu pulciņu. Esot prom no Dieva, Viņa dotā svētība iznīkst, un tad pat verga stāvoklis liekas cerība. 2. DĒLA OTRĀ IZVĒLE - ESMU GRĒKOJIS - VED ATPAKAĻ. Lūkas ev. 15:17-19 Nonākot grūtībās, visvieglāk ir vainot apstākļus un citus: bads, kazino, alkohola pieejamība, sliktie draugi, netiklās sievietes u.t.t. Taču risinājums sākas ar atmiņām, cik labi bija Tēva mājās! Risinājums sākas ar godīgu atzīšanos: es esmu grēkojis! Patiesa nožēla nozīmē prāta maiņu. Nožēla nozīmē, ka es iepazīstu savu patieso stāvokli un reizē apzinos Tēva mīlestību. Patiesa nožēla ietver prātu, gribu un emocijas: "Es celšos, es iešu, es sacīšu - esmu grēkojis". 3. TĒVA VIENĪGĀ IZVĒLE - STEIGTIES PRETĪ - VED LĪKSMĪBĀ. Lūkas ev. 15:20-24 Pasaule mēdz sacīt, ka kristiešiem - nabadziņiem nav prieka. Bībele saka, ka, satiekoties ar Dievu, sākas jauna dzīve, kuras kvalitāte ir svinības. Pēc Austrumu tradīcijas nepaklausīgais un spītīgais dēls bija jānomētā ar akmeņiem (5 Mozus 21:18-22). Tā vietā Tēvs skrien dēlam pretī. Dēls vairs nesaka: "Tēvs, dod man!" Dēls pazemīgi lūdz: "Tēvs, dari mani - par kalpu." Un Tēvs darīja: apģērba jaunās drēbēs, dāvāja dārglietas, draugus, svinības, mīlestību un drošību par nākotni. Šis nav stāsts par pareizajiem. Šis ir stāsts par pakritušajiem. Šis ir stāsts par bojā ejošajiem, kuri piedzīvo nepelnītu Tēva mīlestību un prieku dzīvot tālāk. Vai šis nav stāsts par mani? |
| < Iepriekšējā lapa | Nākamā lapa > |
|---|
