DECEMBRIS 2010
31.12
Bez ticības... nekas nav iespējams.
Ar ticību... nekas nav neiespējams.
[M.Bethune]
30.12
Kas daudz ir ticis mīlēts, tas daudz var izturēt. Un vai vēl kāds ir vairāk mīlēts
par mani? Reiz saņemta mīlestība ir jādāvina tālāk, citādi tā pārvēršas indē,
kas saēd glabātāja trauku.
[Z.Mauriņa]
29.12
Nav šaubu, ka ir tikai viens veids, kā sasniegt to, kas nevien ir grūts, bet gan pilnīgi pretējs cilvēka dabai: mīlēt tos, kas mūs nīst, atmaksāt viņu ļaunos darbus ar labu un viņu pārmetumus ar svētību. Tas iespējams tikai tad, ja mēs neuzlūkojam cilvēku ļaunos nodomus, bet gan Dieva līdzību viņos, kas mūsu acīs dzēš viņu grēkus un ar savu skaistumu un cēlumu aicina viņus mīlēt un pieņemt.
[J.Calvin]
28.12
Lielas patiesības var tikai aizmirst, tās nevar sagrozīt.
[G.K.Chesterton]
27.12
Mūsu dzīves daudzās pretrunas – justies kā bezpajumtniekam savās mājās, garlaikoties aizņemtībā, šaubīties ticībā, justies vientuļam cilvēku pulkā – var mūs mulsināt, kaitināt, pat nomākt. Tās liek mums just, ka īsti nedzīvojam. Aiz ikvienām durvīm, kas atveras, ieraugām durvis, kas ir aizslēgtas.
Bet ir arī cita iespēja. Šīs pašas pretrunas var radīt saskari ar dziļākajām ilgām pēc visu vēlmju piepildījuma, kas ir visu mūsu vēlmju pamatā un ko var remdēt vienīgi Dievs. Šādi saprastas pretrunas rada berzi, kas var palīdzēt tuvoties Dievam.
[H.Nouwen]
24.12
Imanuels! Šis vārds ir pilnīgs evaņģēlijs. Ko pravietis neskaidrā atklāsmē skatīja un pareģoja, tas atklājās, kad Dieva vienpiedzimušais Dēls gulēja silītē. Un Viņš arī vēl šodien ir Imanuels – caur Savu Garu Viņš patiesi ir ar mums.
[D.Rappard]
23.12
Dzīvība, patiesā īstā dzīvība ir tikai Dievā. Dievs ir dzīvība un dod dzīvību.
Lai mēs saņemtu dzīvību, tas varēja notikt tikai tā, ka Dievs deva
mums Savu Dēlu. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība!
[E.Moderson]
22.12
Lai arī aiz kādiem apsvērumiem Dievs nolēma radīt cilvēku tādu, kāds viņš ir –
vāju un nespējīgu, pakļautu ciešanām un nāvei, Viņa godīgums un drosme ir nenoliedzami. Savu spēli ar mums Viņš spēlē godīgi un pēc noteikumiem, ko pats radījis. Viņa prasības pret cilvēku un sevi pašu ir vienādas. Viņš ir pārdzīvojis to pašu, ko katrs cilvēks, – no ģimenes dzīves ikdienišķām nepatikšanām ar smagu darbu un naudas trūkumu līdz drausmīgākajām sāpēm, pazemojumam, izmisumam un nāvei. Būdams cilvēks, Viņš pilnīgi iejutās cilvēka lomā.
Viņš dzima nabadzībā, mira pazemots un saskatīja tajā visā jēgu.
[D.Sayers]
21.12
Es kādreiz domāju, ka man jāpazīst svarīgi cilvēki, lai kaut ko izmainītu;
tad es sastapu vienkāršus cilvēkus, kas bija izmainījuši visu.
[Nezināms]
20.12
Pārmaiņas rada cilvēki, kas meklē atbildību, nevis pieprasa autoritāti.
[S.Godin]
17.12
Kristus roka ir pietiekami stipra, lai saturētu kopā debesis,
un pietiekami maiga, lai noslaucītu mūsu asaras.
[W.Barclay]
16.12
Pārliecībai nav nekādas vērtības,
ja tā neteik pārvērsta uzvedībā.
[T.Carlyle]
15.12
Civilizācija ir aizskrējusi pa priekšu cilvēka dvēselei.
Tā ražo ātrāk nekā cilvēks spēj domāt un pateikties.
[G.K.Chesterton]
14.12
Jēzus nenāca, lai ciešanas izskaidrotu vai novērstu.
Viņš nāca, lai piepildītu tās ar Savu klātbūtni.
[P.Claudel]
13.12
Līdzīgi kā vēršiem, kas velk savu jūgu ar lielām pūlēm un darbu, tomēr nevar nopelnīt neko vairāk kā vien savu dienišķo maizi un galu galā pēc ilgas kalpošanas tiek nokauti – klājas arī tiem, kuri grib tikt taisnoti ar bauslības darbiem.
[M.Luters]
10.12
Daudzas balsis pieprasa mūsu uzmanību. Viena balss saka: "Pierādi, ka tu esi krietns cilvēks", cita – "Tev vajadzētu kaunēties par sevi". Ir arī balss, kas saka: "Patiesībā tu nevienam neesi vajadzīgs". Un tad vēl balss, kura teic: "Dari visu, lai citi tevi sauktu par veiksmīgu un stipru." Taču starp visām šīm trokšņainajām balsīm ir kāda daudz klusāka, kas saka: "Tu esi Mans mīļotais bērns, Mana labvēlība dus pār tevi." Šo balsi mums visvairāk nepieciešams dzirdēt. Tomēr, lai to dzirdētu, vajag pielikt zināmas pūles; mums vajadzīga vienatne, klusums un apņemšanās klausīties. Tieši to nozīmē lūgšana. Lūgt nozīmē klausīties balsī,
kas sauc mūs par "Saviem mīļotajiem bērniem".
[H.Nouwen]
9.12
Ja paši nerunāsim taisnību, tad nespēsim to sadzirdēt.
[P.Sīrs]
8.12
Bailes par savas eksistences bezvērtīgumu cilvēki mēģina pārvarēt, gribot paši pierādīt savu vērtīgumu – daudz strādājot, arvien vairāk sasniedzot, arī pārspīlēti precīzi veicot savus reliģiskos pienākumus. Gribas taču pierādīt pašam sev, citiem un arī Dievam savu vērtību. Cilvēkam gribas pievērst sev uzmanību, parādīt, ka viņu nevar neievērot. Cilvēks grib tik apzinīgi pildīt savus pienākumus pret Dievu, ka Dievam nekas cits neatliks kā šo cilvēku atalgot. Taču arī vislielākā godkāre nevar palīdzēt pārvarēt bailes no sava bezvērtīguma. Pavisam otrādi – jūtam, ka mūsu sasniegumi netuvina otram cilvēkam. Mēs tikai saspringstam un kļūstam krampjaini. Bailes no sava bezvērtīguma varam pārvarēt, tikai ticot, ka Dieva priekšā esam vērtīgi, pirms esam kaut ko sasnieguši, vērtīgi vienkārši tāpēc, ka esam; tik vērtīgi, ka Kristus ir nomiris par mums, ka Dievs par mums rūpējas,
jā, pat mājo mūsos.
[A.Green]
7.12
Draudzi veido cilvēki, kas dzīvo noteiktā pilsētā, lieto ēdienu, kurš pirkts vietējos veikalos un tirgus laukumos, strādā darba vietās, ko nodrošina kopējā ekonomika, un runā vienā valodā ar citiem apvidus iedzīvotājiem.
Tomēr draudzi veido arī kaut kas pavisam cits – kaut kas tāds, kas ir kultūras, dievbijības un politikas faktoru absolūti neietekmēts – Jēzus Kristus. Draudzi veido Dievs. Svētais Gars iedveš dzīvību nejaušā un haotiskā cilvēku kopā un rada Dieva tautu. Draudze pastāv vienīgi attiecībās ar Kristu.
[E.Peterson]
6.12
Daudzi kļūdās, vēloties visās lietās precīzi izzināt, ko nozīmē dot visu Dievam.
Ir jāapzinās, ka nav iespējams pilnībā saprast, ko nozīmē dot visu. To mēs sapratīsim tikai pēc tiem gadiem, kurus būsim dzīvojuši kopā ar Kungu.
Mēs nezināsim, ko nozīmē dot visu līdz pat savai nāvei. Mums netiek atklāts
vienā dienā tas, kas ir mūsu kristīgā dzīve un kas mums personīgi ir Jēzus.
Tas atklājas visas dzīves gaitā.
To varētu salīdzināt ar laulībām. Laulību brīdī mēs dodam visu, bet, esot apprecējušies, līdz pat savai nāvei mēs īsti nesapratīsim, ko tas nozīmē. Dodot visu Dievam, galvenais ir to darīt vienreiz – mutiski; tu varbūt neko nejutīsi, nedz piedzīvosi pārmaiņu, bet Viņš tev pakāpeniski parādīs,
ko tu ar šiem vārdiem esi izdarījis.
[M.Wells]
3.12
Mūsu lūgšanas uzbūvē sliedes, pa kurām var nākt Dieva spēks.
Tāpat kā varena lokomotīve, Viņa spēks ir neatvairāms,
taču tas nevar pie mums atnākt, ja nav sliežu.
[W.Nee]
2.12
Visām patiesi nozīmīgām lietām ir kaut kas vienojošs –
tās visas ir saistītas ar attiecībām.
[Nezināms]
1.12
Māci man, Kungs, spēt visus savas dzīves apstākļus
izlietot tā, lai tie nes svētuma un nevis grēka augļus –
ļauj, lai vilšanos es izmantoju kā materiālu pacietībai;
ļauj, lai panākumus es izmantoju kā materiālu pateicībai;
ļauj, lai neziņu es izmantoju kā materiālu neatlaidībai;
ļauj, lai briesmas es izmantoju kā materiālu drosmei;
ļauj, lai pārmācību es izmantoju kā materiālu līdzjūtībai;
ļauj, lai sāpes es izmantoju kā materiālu izturībai;
ļauj, lai uzslavu es izmantoju kā materiālu pazemībai.
[J.Bailey]
NOVEMBRIS 2010
30.11
Visas grāmatas kopā, cik viņas esmu lasījis, nav devušas man tādu iepriecu,
kādu man deva Bībeles vārdi Dāvida 23. dziesmā, 4. pantā: Jebšu es arī staigāju nāves ēnas ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis.
[I.Kants]
29.11
Dzīvo tā, lai tie, kas pazīst tevi, bet nepazīst Dievu,
iepazītu Dievu tāpēc, ka viņi pazīst tevi.
[Nezināms]
26.11
Esmu strādājis par pasniedzēju. Kursa sākumā jautāju saviem studentiem, kāds jautājums viņus visvairāk interesē. Ar šiem jautājumiem pierakstījām auditorijas tāfeli. Redzējām, ka 80% vai 90% no šiem jautājumiem zinātne nevar atbildēt.
[J.A.Heineck]
25.11
Līderis ir tas, kurš zina ceļu,
pats pa to staigā un rāda to citiem.
[J.Maxwell]
24.11
Neveiksme ir notikums, nevis persona.
[Z.Ziglar]
23.11
Kad manā prātā ienāk neaicinātas domas, es daru
visu iespējamo, lai viņas tur nejustos pārāk ērti.
[Nezināms]
22.11
Dievs meklē cilvēkus, ar kuriem Viņš varētu paveikt neiespējamo.
Cik žēl, ka mēs plānojam tikai to, ko varam izdarīt pašu spēkiem.
[A.W.Tozer]
18.11
Tā ir īsta kristieša gudrība – ļaut Dievam valdīt un pārvaldīt, kā arī visu, kas notiek netaisni vai rada ciešanas dievbijīgiem ļaudīm, atstāt Dieva ziņā. Viņš ir tas, kas galu galā spriedīs taisnu tiesu. Kristietis var nosodīt grēku caur Dieva vārdu, taču viņš nedrīkst pacelt savu dūri sitienam vai uzdrīkstēties darīt ko tādu, ko Dievs viņam nav pavēlējis. Ja arī esi pavisam svēts, gudrs un dievbijīgs, tev nāksies pieredzēt, ka daudzās lietās notiek netaisnības un aplamības. Tu nevari un nespēj visu, kas greizs, darīt taisnu; tad nu dari to darbu, kas tev uzticēts, pildi savu amatu ar vislielāko uzcītību. Pārējo – visu, kas nerit tik gludi, kā tu vēlētos, nodod Tā rokās, kas ir gudrāks un stiprāks par tevi – uztici to savam mīļajam Tēvam Debesīs. Viņš labāk par tevi prot valdīt pār baznīcu, valsti, ļaudīm,
namu, saimi, sievu un bērniem.
[M.Luters]
17.11
Lai kādu tu vēlētos redzēt savu bērnu,
pūlies to izrādīt ar savu paša dzīvi un sarunām.
[L.H.Sigourney]
16.11
Gudri teicieni bieži krīt neauglīgā zemē;
bet laipnu vārdu nekad neaizmet.
[A.Help]
15.11
Tuvākā krietnumus stāsti citiem, bet tā vājumus – viņam pašam.
Bet, ja tev tomēr gribas runāt par vājumiem, tad stāsti par saviem.
[R.Kaudzīte]
12.11
Kādu mieru kristieša sirdij dod apziņa, ka mūsu Debesu Tēvs nekad neatšķiras no Sevis! Nākot pie Viņa, mums nav jābaidās, vai sastapsim Viņu labā garastāvoklī. Viņš vienmēr pieņem mūsu bēdas un vajadzības, mūsu mīlestību un ticību. Dievam nav noteiktas pieņemšanas stundas un tāpat Dievam nav laiks,
kad Viņš nevienu negrib redzēt.
[A.W.Tozer]
11.11
Kristīgajai sabiedrībai ir īpašs uzdevums ...
atgūt zudušo izpratni par darbu kā par dievišķu aicinājumu.
[E.Brunner]
10.11
Mācītājs Sperdžens reiz jautājis kādai jaunai kalponei, kādu pierādījumu viņa varētu minēt tam, ka ir kļuvusi kristiete. Viņa lēnprātīgi atbildējusi:
"Tagad es slauku grīdu arī zem paklājiem".
["Family Friend", 1885]
9.11
Ļauj Viņam vest tevi uz priekšu ar aizsietām acīm. Mīlestībai nav vajadzīgs zināt. Bērni, kurus Tēvs ved, nejautā, kurp viņi dodas.
[G.Tersteegen]
8.11
Bēdas skatās atpakaļ, raizes skatās apkārt, bet ticība skatās uz augšu.
[Nezināms]
5.11
Verdzībai mūsdienās ir dažādas formas. Viena no postošākajām ir pulksteņa un kalendāra verdzība. Daudzi no mums ir kļuvuši par vergiem tādām lietām kā datori un mobilie telefoni. Mēs bieži vien atskārstam, ka ārkārtīgi grūti it nodalīt darba laiku no brīvā laika. Šķiet, ka modernais dzīves veids pieprasa, lai mēs jebkurā brīdī pārslēgtos uz darba režīmu. Sabats ir perfekts pretlīdzeklis šāda veida važām, kas apdraud ikvienu patiesas atpūtas veidu – kā fizisku, tā arī garīgu.
[R.Bruinsma]
4.11
Mīlestība sākas tur, kur otra cilvēka vajadzības
kļūst svarīgākas par savējām.
[L.Wei]
3.11
Students: "Ser, vai jūs nedomājat, ka Dievs sevi ir atklājis
arī citās reliģijās, nevis tikai kristietībā?"
Barts: "Nē, Dievs sevi nav atklājis nevienā reliģijā, arī kristietībā ne.
Viņš Sevi ir atklājis Savā Dēlā."
[K.Barts (1886–1968), 1963. g. lekcijā Prinstonā]
2.11
Nekas nešķiet kā smags darbs, ja vien tu
labprātāk negribi darīt kaut ko citu.
[W.James]
1.11
Ja tavā darbavietā valda nospiests noskaņojums, bet tavs prieks nemazinās,
ja cilvēki sāk kritizēt vadību un nomelnot viens otru, bet tu paliec objektīvs pret vadību un cēlsirdīgs pret kolēģiem... vai cilvēki neredzēs tevī Kristu?
[M.Greene]
OKTOBRIS 2010
29.10
Domājot par to, kā kaut ko būtiski mainīt, mēs nedrīkstam ignorēt
mazās ikdienas iespējas, kuras bieži vien ar laiku sakrājas,
kļūstot par kaut ko neparedzēti nozīmīgu.
[M.R.Edelman]
28.10
Ticība Dievam bieži vien ir bijusi un ir autoritāra, tirāniska un reakcionāra. Tā var radīt nemieru, brieduma trūkumu, prāta ierobežotību, neiecietību, netaisnību, aizkaitināmību un sociālo izolāciju; tā var legalizēt un iedvesmot netikumību, sociālo izmantošanu un karus kā nāciju iekšienē, tā arī starp tām. Taču ticība Dievam var būt arī atbrīvojoša, orientēta uz nākotni un labuma sniegšanu cilvēkiem. Tā var izplatīt ticību dzīvei, briedumu, uzskatu paplašināšanos, iecietību, solidaritāti, radošu un sociālu nodošanos, garīgu atdzimšanu,
sociālas reformas un pasaules mieru.
[H.Kung]
27.10
Dievam dots solījums nenāk no cilvēka uzticības. Mums ir jāpaļaujas uz Dieva uzticību. Neviens nav tik spēcīgs, lai saviem spēkiem izturētu to, kas bija jāpiedzīvo, piemēram, agrīnajiem kristiešu mocekļiem; bet Dievs ir uzticams.
Ja mēs nododam sevi Dievam, Viņa eņģeļi cīnīsies par mums.
[J.H.Arnold]
26.10
Bija tumšs, vējains, lietains. Nepatīkami. Bet pēkšņi – it kā debesis būtu atvērušās. Man šķita, ka dzirdu ārkārtīgi spēcīgu, varenu un brīnišķīgu mūziku. Parādījās neiedomājami skaista gaisma. Šķita, ka varu ielūkoties pašās debesīs. Un pēkšņi es ieraudzīju vai, iespējams, sajutu tik lielu skaidrību un pārliecību, ka Kungs tiešām ir līdzās, un tas bija viss, par ko domāju. Šī piedzīvojuma sekas izjutu vēl ilgi: es vēl joprojām tiku ierauts strīdos par Dieva eksistenci, tomēr tagad tie man šķita tikai akadēmiska rakstura, ar mazu eksistenciālu nozīmi.
[A.Plantinga]
25.10
Draudze neeksistē tādēļ, lai sniegtu labumu saviem locekļiem. Tā eksistē,
lai savus locekļus apgādātu ar visu nepieciešamo labuma sniegšanai pasaulei.
[B.D.McLaren]
22.10
Nošķirt sabatu nozīmē, ka mēs pārtraucam savu darbību un sasniegumus uz vienu dienu no katrām septiņām. Aizraujošākais šajā praksē – tā maina mūsu attieksmi uz visu atlikušo nedēļu. Tā mūs atbrīvo no raizēšanās par to, cik daudz mēs nedēļas citās dienās esam spējuši padarīt. Vēl vairāk, kad pārtraucam bezjēdzīgo dzīšanos pēc vēja, mēs patiesi varam atpūsties un iemācīties, kā gūt prieku jaunos veidos.
[M.J.Dawn]
21.10
Esmu iemācījies meklēt savu laimi nevis personīgo vēlmju piepildīšanā,
bet gan to ierobežošanā.
[J.S.Mills]
20.10
Bauslības sabiedriskā funkcija nereti tiek pārprasta, to uzskatot par līdzekli, ar kura palīdzību var atjaunot radības attiecības ar Radītāju. Apgalvojums, ka mēs varam izpelnīties Dieva labvēlību, darot labu citiem, ir pamatā meliem, kuri ir tik izplatīti viltus reliģiozitātē. Dievs ir radījis savu kārtību; pati šī kārtība ir radība. Attiecībā uz grēkā kritušo cilvēku šī kārtība, kodificēta kā bauslība, funkcionē kā piespiešanas un novērtēšanas sistēma. Tā nevar motivēt īstu kalpošanu Dievam un, bez šaubām, nespēj sniegt un uzturēt patieso dzīvību Viņā, jo šo funkciju Radītājs ir paturējis vienīgi pats sev. Ja ticam, ka bauslība spēj dot dzīvību tam, kas tai pakļaujas, tad esam to nepareizi uztvēruši un no bauslības izveidojuši elku. Pat ja to perfekti ievērotu, mēs baudītu labu dzīvi vienīgi pēc mūsu Dieva žēlīgās gribas.
[R.Kolb]
19.10
Dārgais Kungs, sniedz man žēlastību un spēju brīnīties. Pārsteidz mani, radi izbrīnu un godbijību par ikvienu Tava radītā Visuma nostūri. Iepriecini mani, lai redzu Tavu Kristu parādāmies desmit tūkstoš vietās, cilvēku locekļu skaistumā un seju glītajos vaibstos, jo tie ir radīti Tavā līdzībā. Lai Tava brīnišķīgā radība mani sajūsmina neskaitāmas reizes dienā! Es nelūdzu spēju to visu izprast,
es lūdzu spēju par to visu brīnīties.
[A.J.Heschel]
18.10
Mīlēt nozīmē būt viegli ievainojamam. Mīli, un tava sirds tiks izspiesta kā citrons un, iespējams, pat salauzta. Ja gribi savu sirdi saglabāt veselu, tu nedrīksti to atdot nevienam, pat ne dzīvniekam. Uzmanīgi to ietin hobijos un mazās baudās, izvairies no jebkā, kas varētu to saistīt, ieslēdz to sava egoisma šķirstā vai zārkā, lai tā būtu drošībā. Bet tajā šķirstā, kurš ir drošs, tumšs, nekustīgs un bez gaisa, tā izmainīsies. Tā nebūs salauzta – tā kļūs nesalaužama, necaurlaidīga,
un izmaiņas būs neatgriezeniskas.
[C.S.Lewis]
15.10
Mūsu mīlestību uz Dievu vislabāk parāda tas,
vai mēs meklējam Viņu vai Viņa dāvanas.
[R.W.Sockman]
14.10
Tu nevari trāpīt mērķim, kuru tu neredzi,
un tu nevari redzēt mērķi, kura tev nav.
[Z.Ziglar]
13.10
Dažreiz tas, no kā mēs baidāmies,
nav tik bīstams kā tas, pēc kā tiecamies.
[J.Collins]
12.10
Cilvēks, kuru vārdzina kārības, ir līdzīgs ar izkapti ievainotai vardei,
kas joprojām lec pret to pašu izkapti, kura viņu sapļāvusi.
[R.Kaudzīte]
11.10
Nemēģiniet uzspodrināt sevi, lai tuvotos Dievam, bet tuvojieties Viņam, lai Viņš jūs uzspodrinātu. Dieva tuvumā pavēles pārvēršas par apsolījumiem. Jūs dzirdat nevis "Tev nebūs laulību pārkāpt", bet gan "Manā klātbūtnē, ar Manu dzīvību un
Manu spēku, tu nekad nepārkāpsi laulību."
[M.Wells]
8.10
Ir cilvēki, kuri spēj paveikt visādus varoņdarbus,
izņemot vienu: nestāstīt par savu laimi nelaimīgajiem.
[M.Tvens]
7.10
Novērotāja loma man vienmēr iedvesusi šausmas. Kas es esmu,
ja nepiedalos? Lai es dzīvotu, man jākļūst dalībniekam.
[S.Cveigs]
6.10
Mozus piedzima, lai izvestu Izraēla tautu no verdzības. Viņam bija jāuzaug faraona namā, lai saprastu, ko nozīmē būt troņmantiniekam, un neiegūtu verga mentalitāti. Vadonis, kas iekšēji ir vergs, nespēj atbrīvot tos, kas fiziski ir vergi. Pirmie 40 Mozus dzīves gadi bija tieši tikpat nozīmīgi, cik 40 tuksnesī pavadītie gadi.
[K.Vallotton]
5.10
Krusts ir centrāls. Tas ietriecās pasaules, laika,
likteņa centrā. Krusts ir ietriekts Dieva sirdī.
[F.Norwood]
4.10
Tikai tas, kurš tic, paklausa.
Tikai tas, kurš paklausa, tic.
[D.Bonhēfers]
1.10
Neviena cilvēka dzīvē nav nevienas nesvarīgas dienas.
[A.Woollcott]
SEPTEMBRIS 2010
30.09
Ja tu jau tagad zini, kā tu savu sapni realizēsi,
tavs sapnis ir pārāk mazs.
[J.Canfield]
29.09
Bailīgs, gļēvs draugs ir bīstamāks nekā ienaidnieks, tāpēc, ka pret ienaidniekiem
tu esi piesardzīgs, turpretī uz draugu – paļaujies.
[Ļ.Tolstojs]
28.09
Ir tādi ļaudis, kuri grib norādīt Dievam ceļu un mērķi, noteikt Viņam laiku un robežas, paši izteikt priekšlikumus, kā Dievam vajadzētu viņiem palīdzēt. Un ja nu tā nenotiek, tad viņi krīt izmisumā vai meklē palīdzību citur. Viņi negaida uz To Kungu, – jo viņiem liekas, ka Dievam vajadzētu gaidīt uz viņiem, būt gatavam palīdzēt tieši tā, kā viņi to iztēlojušies. Turpretī tie, kuri gaida uz To Kungu, lūdz pēc Viņa žēlastības, atstādami Dieva ziņā to, kad, kur un kādā veidā Viņš tiem palīdzēs. Šādi ļaudis neapšauba Dieva palīdzību, nesauc to kādā pašizdomātā vārdā, bet ļauj Dievam to saukt vārdā un arī vilcināties, cik ilgi vien Viņam labpatiks. Bet, kas Dieva palīdzībai dod savu vārdu, tas to nesaņems; jo tāds nepieņem Dieva prātu un padomu un nespēj paciest Viņa vilcināšanos.
[M.Luters]
27.09
Mūsu Ķēniņš ir pārliecināts par ķēniņvalsti, un Viņa plānus neizjauks ne cilvēku pretestība, ne prasība glābt Viņa radību, pamatojoties uz cilvēku iedomātajām tiesībām uz Viņa labvēlību. Apustuļi nesludināja glābšanu, "padarot Kristu par jūsu Glābēju un Kungu" labo darbu dēļ. Viņš jau ir Kungs; un tādēļ mūsu evaņģēliskajam aicinājumam mūs jāved pie Viņa kā pie monarha kājām,
piekļaujoties Viņa personai un autoritātei.
[W.Metzger]
24.09
Izstumjot no redzesloka Dieva likumu, tiek aizēnota Viņa žēlastība. Viņu vairs ne bīstas, ne arī patiesi mīl. Viņam vairs neuzticas. Mēs esam atkarīgi vairs tikai no sevis, ne no Dieva, un tā rezultāts ir glābšana, kas atkarīga no darbiem.
[B.Warfield]
23.09
Nomazgā savus pirkstus, pirms rādi uz maniem traipiem!
[B.Franklin]
22.09
Lūgšana ir kā balodis, kuru Noa izsūtīja no šķirsta – tas nesa svētību ne tikai tad, kad atgriezās ar olīves zaru mutē, bet arī tad, kad neatgriezās vispār.
[E.Robinson]
21.09
Jauns sākums vienmēr piesaista mūsu uzmanību. Mēs mīlam jautāt:
"Kā jūs satikāties?" – bet gandrīz nekad: "Kā jūs palikāt kopā?"
Tomēr tieši tur ir apslēpti vislielākie brīnumi.
[M.Buckingham]
20.09
Mīlestības pretstats nav ienaids; tas ir kaut kas daudz ļaunāks; neskatoties uz visām negācijām un emocijām, ienaids otru cilvēku vismaz ņem vērā; mīlestības pretstats ir kaut kas daudz vēsāks, bālāks un patiesībā daudz nežēlīgāks, mīlestības pretstats ir vienaldzība.
[W.Hague]
17.09
Pārmaiņas nekad nenotiek bez neērtībām, pat tās,
kas ved no vissliktākās situācijas uz labāku.
[R.Hooker]
16.09
Laulība ir viena gara saruna, kuru gluži kā šaha galdiņu "izrūto" strīdi. Divi cilvēki arvien vairāk un vairāk pielāgo savus uzskatus viens otram, un laika gaitā bez skaļām fanfarām ievada viens otru jaunā domu pasaulē.
[R.L.Stevenson]
15.09
Dāvana būt labam klausītājam, dāvana, kura prasa pastāvīgu trenēšanos, iespējams ir visdziedinošākā dāvana, kas cilvēkam var piemist,
jo tā atļauj otram būt, netiesā un nedod padomus, bet sniedz atbalstu,
kas ir daudz dziļāks par vārdiem.
[G.Hughes]
14.09
Vispirms tiecies saprast un pēc tam būt saprasts.
[D.Cernegie]
13.09
Laulībā nevienprātība nav tik bīstama kā noslēpumi.
Noslēpumi rada neuzticēšānos.
[L.Melbourne]
10.09
Vai mēs pret Dievu neattiecamies tāpat kā lidotājs pret parašūtu?
Tas viņam vienmēr ir līdzi, bet viņš cer, ka nekad nevajadzēs to izmantot.
[Nezināms]
9.09
Piemēri, kuros redzam svētu vīru vājumu, mums ir svarīgāki un nes lielāku mierinājumu nekā viņu neparastā spēka un izcilo tikumu piemēri. Vai gan varu kļūt daudz labāks no tā, ka redzu, kā Dāvids nonāvējis Goliātu, lāčus un lauvas? Šādos varoņa cienīgos darbos es nespēju viņam sekot – tie pārsniedz visus manus spēkus un domas. (..) Turpretī tad, kad redzam vājumu, grēkus, bailes un kārdinājumus, kas piemeklējuši arī svētos, kad lasu par Dāvida bailēm, nopūtām un žēlabām, tas man sniedz lielu mierinājumu. Jo es redzu, ka svētie šajās bailēs nav gājuši bojā, nedz pieredzējuši pazušanu, bet smēlušies mierinājumu un iedrošinājumu
Dieva apsolījumos; tādēļ es spriežu, ka arī man
nav jāzaudē cerības, nedz jākrīt izmisumā.
[M.Luters]
8.09
Lai izietu cīņā par brīvību un patiesību,
nav nepieciešams uzvilkt vislabākās bikses.
[H.Ibsens]
7.09
Bieži vien citu labā vairāk varam paveikt, izlabojot
paši savas kļūdas, nevis mēģinot labot viņējās.
[Nezināms]
6.09
Kristīgā ētika nav recepte grēcinieka taisnošanai; tā nav kristīgās ticības un pasaules vērtību apvienojums, nedz arī veids, kā kristieši var dzīvot bez Svētā Gara. Tā ir gluži pretēja visam iepriekšminētajam.
[J.Ellul]
3.09
Cik gan grūti būt godīgam pašam pret sevi!
Daudz vieglāk būt godīgam pret citiem cilvēkiem.
[E.Benson]
2.09
Ir labāk, ja tevi ienīst par tavu drosmi,
nekā ja tevi mīl par to, ka tu seko pūlim.
[R.Warren]
1.09
Es nekad neesmu ļāvis, lai mana skološanās traucētu manai izglītībai.
[M.Tvens]
AUGUSTS 2010
31.08
Saprašana ir ticības balva. Tāpēc necenties saprast,
lai tu varētu ticēt, bet gan tici, lai tu varētu saprast.
[St. Augustine of Hippo]
30.08
Draudzes uzdevums ir mierināt apjukušos un sajaukt prātu mierīgajiem.
[M.Ramsey]
27.08
Sākumā es lūdzu, lai Dievs man palīdz. Tad es lūdzu, ka varētu palīdzēt Viņam. Tagad es lūdzu, lai Dievs dara Savu darbu caur mani.
[H.Taylor]
26.08
Tev jādzīvo ar cilvēkiem, lai tu zinātu viņu problēmas,
un tev jādzīvo ar Dievu, lai spētu tās risināt.
[P.Forsyth]
25.08
Žēlastība mūs saista ar saitēm, kas ir daudz stiprākas par pienākumu. Žēlastība ir bez maksas, taču līdzko jūs to pieņemat, jūs uz mūžīgiem laikiem kļūstat saistīts ar tās Devēju. Līdzīgs rada līdzīgu – žēlastība dara jūs žēlsirdīgus,
Devējs dara jūs par cilvēkiem, kas dod.
[E.S.Jones]
24.08
Esi pateicīgs par vismazākajām dāvanām,
jo tā tu kļūsi gatavs saņemt lielākas.
[Thomas a Kempis]
23.08
Pret dievbijīgajiem un kristiešiem Dievs izturas gandrīz tāpat kā pret bezdievīgajiem un nekristiešiem. Jā, dažkārt arī vēl bargāk. Viņš rīkojas ar cilvēku gluži kā namatēvs ar savu dēlu vai kalpu. Dēlu viņš soda ar rīksti un pārmāca daudz biežāk un vairāk nekā kalpu; tomēr tieši viņam tēvs piešķir mantojumā savu bagātību. Turpretī ļaunu, nepaklausīgu kalpu viņš nesit ar rīksti, bet izgrūž pa durvīm un nedod tam nekā no mantojuma. Citādi es nevaru izskaidrot, kādēļ Dievs Saviem mīļajiem bērniem pasaulē liek pieredzēt grūtības un ciešanas; turpretī bezdievjiem Viņš bieži dod visa papilnam, ka tie var dzīvot vienos priekos.
[M.Luters]
20.08
Cilvēka gars pakļauts tam pašam likumam,
kuram pakļauta viņa miesa – tas nespēj eksistēt,
ja pastāvīgi nesaņem barību.
[L.Vauvenargues]
19.08
Diena, kas pavadīta raizējoties, atņem vairāk spēka
nekā nedēļa, kas pavadīta strādājot.
[Nezināms]
18.08
Mūsu gara Valdnieks savā mīlestībā uz mums devis mums savu evaņģēliju. Viņš pats ir mūsu draugs, mūsu Tēvs un patiesais Dievs. Māte nevar vairāk rūpēties par savu zīdaini, nekā par mums rūpējas mūsu Valdnieks, mūsu Ķēniņš. Dvēsele, apburta no evaņģēlija skaistuma, nepieder vairs sev. Dievs tūlīt to pārvalda. Viņš valda par visiem viņas nodomiem un spējām, kuras tagad pieder Viņam.
[Napoleons Bonaparts I]
17.08
Jūs varat darīt vairākas lietas savā dzīvē, bet nevarat tās visas izpildīt par simt procentiem, neliekot kādam par to maksāt. Mēs spējam izdomāt tik daudz attaisnojumu. Viens no tiem, par kuru mēs sevi pārliecinām, ir, ka reiz pienāks diena, kad nevajadzēs darīt tik daudz. Mēs sev sakām: "Kad māja būs izremontēta, kad es saņemšu paaugstinājumu, kad es nolikšu tos eksāmenus –
tad man būs vairāk laika." (..) Mēs sakām sev, ka tā ir labi, jo tā diena, kad nevajadzēs darīt tik daudz, tuvojas. Būtu labāk, ja mēs šajā pašā brīdī saprastu, ka tāda diena ir ilūzija, tāda nekad nepienāks. Lai kāda arī būtu situācija, mums visiem atradīsies, ar ko aizpildīt savu laiku. Tāpēc nepieciešams laiku svarīgām lietām speciāli ieplānot, un tas jādara jau tagad.
[R.Parsons]
16.08
Laiks mums ir jāizmanto kā instruments, nevis kā dīvāns.
[J.F.Kennedy]
13.08
Gudrais vētras laikā nelūdz Dievam drošību no briesmām, bet gan izglābšanos no bailēm. Jo viņu apdraud vētra, kas plosās viņā pašā, nevis vētra ap viņu.
[R.W.Emerson]
12.08
Mēs esam stīgas Viņa prieka koncertā.
[J.Boehme]
11.08
Kungs Jēzu, uzlūko mūs, kas neprotam gaidīt. Tā vietā mēs vēlamies zīmes, prasām pierādījumus. Šeit un tagad. Apžēlojies par mums, kad mūsos valda šaubas. Kad sirds sauc pēc Tevis, bet Tavu klātbūtni nepamana un vairs nezina, kur meklēt. Neļauj nocietināties neviena cilvēka sirdij! Jo Tu atklāj, ka tuksneša vientulībā ir piedzīvojama satikšanās. Tu atklāj, ka klusumā skan atbildes. Ka vājums, kas uzticēts Tev, pārtop Tavā spēkā. Bet šaubas, ko sirds tev atdod,
– ir ceļš, kas ved pie Tevis, ceļš, kurā nobriest ticība.
[Ž.Gijē]
10.08
Atmet visu, kas ap tevi vai pat tevī pašā vedina uz augstprātību.
Lepojies vienīgi ar Dievu! Lai tikai Dievs ir tev vajadzīgs, un Viņš tevi piepildīs.
[Augustīns]
9.08
Ticība ļauj cilvēkiem būt cilvēkiem,
jo tā ļauj Dievam būt Dievam.
[C.Lindberg]
6.08
Bailes piedzīvo visi. Neļauj, lai tavas bailes liegtu Dievam tevi lietot.
Viņš tevi ir uzturējis līdz šim; uztici Viņam arī atlikušo ceļa daļu.
[W.Kroll]
5.08
Katrs cilvēks atsevišķi, kā arī visa cilvēce kopīgi, atrodas divkārša jautājuma priekšā: no kurienes mēs esam un kurp mēs ejam?
Bet tas Kungs, kas radījis cilvēka sirdi un zina visus viņa jautājumus, devis mums atbildi Savā Vārdā. Pirmā Mozus grāmata stāsta, no kurienes mēs nākam, bet pēdējā Svēto Rakstu grāmata – Jāņa atklāsme norāda, kurp mēs dodamies.
[F.Bettex]
4.08
Tie laiki, kur cilvēki meklē Dievu un dzīvo Viņā, ir cilvēces ziedu laiki.
Bet tie, kur cilvēki dzīvo bez Dieva, ir nīkšanas un sabrukuma laiki.
[T.Carlyle]
3.08
Svētie Raksti un daba – abi radušies ar Dieva Vārdu. Svētie Raksti –
kā Svētā Gara iedvesma, daba – kā Dieva pavēļu izpildītāja.
[Galilejs]
2.08
Tu saki, ka dvēsele nav nekas cits kā miesīgu spēku rezultāts? Kāpēc tad mana dvēsele izstaro vairāk gaismas, kad miesīgie spēki sāk zust?
[V.Igo]
JŪLIJS 2010
30.07
Vienmēr ir pareizais laiks darīt to, kas ir pareizs.
[M.L.King, Jr.]
29.07
Dievs vienmēr paklausa lūgšanu: "Dievs, lieto mani!"
[Nezināms]
28.07
Ja vēlies, lai tevis teiktais vienmēr būtu aktuāls,
tev jārunā patiesības, kas ir mūžīgas.
[S.Weil]
27.07
Nenositiet laiku ar blēņām! Jaunībā jāstrādā!
[R.Blaumanis]
26.07
Pravietis Jeremija saka, ka Visuma zvaigznes nevar saskaitīt. Zinātnieks Iparhs, kas dzīvoja vairākus gadsimtus pēc Jeremijas, dogmatiski paziņoja, ka Visumā ir 1026 zvaigznes. Ptolemajs, kurš dzīvoja dažus gadsimtus pēc Kristus, nāca ar labojumiem – viņš paziņoja, ka Visumā ir 1056 zvaigznes.
Un tikai 1610. gadā Galilejs, ieskatījies teleskopā, izsaucās: "Zvaigžņu ir daudz vairāk!" Šodien astronomi skaita apmēram 100 miljardu zvaigznes. Un tās visas ir mūsu galaktikā, bet tādu galaktiku ir miljoni. Tā nu mums jāpiekrīt senajam pravietim, ka zvaigžņu skaits Visumā nav saskaitāms.
[U.Jelinek]
23.07
Mums netrūkst zināšanu un tehnoloģiju.
Mums trūkst līdzjūtības.
[G.Bažbauers]
22.07
Puse pasaules cieš badu; otra puse cenšas ievērot diētu.
Mēs neatrodamies priviliģētā stāvoklī tāpēc, ka būtu to pelnījuši.
[M.L'Engle]
21.07
Vai tā nav dziļa ironija – Dieva Dēls apmeklēja šo planētu,
un cilvēki visvairāk sūdzējās par to, ka Viņš nav pietiekami reliģiozs.
[R.M.Pippert]
20.07
Jēzus, kā jebkurš labs zvejnieks,
vispirms zivis noķer un tikai pēc tam sāk tās tīrīt.
[M.Potter]
19.07
Ja man nebūtu ticības, es būtu pesimists. Taču es esmu optimists.
Es esmu izlasījis Bībeles pēdējo lappusi. Viss beigsies labi.
[B.Graham]
16.07
Jēzus neteica, ka visai pasaulei ir jāiet uz baznīcu,
bet gan, ka baznīcai ir jāiet pie visas pasaules.
[G.Laurie]
15.07
Ievainot var ar vārdiem, un ievainot var arī ar klusēšanu.
[P.Koelju]
14.07
Svarīgāks par to, kas ar mums notiek,
ir tas, ko mēs no tā mācamies.
[G.Bažbauers]
13.07
Ne atklāsmes, ne ekstāzes ceļā, ne ar balsi no debesīm, ne kādu brīnišķu sapni vai citu brīnumu es kļuvu uz pestīšanas ceļa, bet vienkārši iepazīstoties ar grāmatu Grāmatu. Jā, tā ir veca, vienkārša grāmata. (..) Tā lūkojas uz mums tikpat sirsnīgi, ar tādu pat svētījošu labsirdību, kā vecmāmiņa, kura lasa šo grāmatu ikdienas ar savām mīļajām drebošajām lūpām, brillēm uz acīm. Un šo grāmatu
sauc tikpat vienkārši – Bībele.
[H.Heine]
12.07
Es zinu tikai to: ja Viņš nebūtu mani meklējis,
es pats nekad nebūtu atnācis pie Viņa.
[C.H.Spurgeon]
9.07
Draudzi uztur misija, tāpat kā uguni uztur degšana.
[E.Brunner]
8.07
Cilvēks, kam nav neviena drauga, ir pats nelaimīgākais cilvēks pasaulē,
un nelaimīgāks par to ir tikai tas, kam slikti draugi.
[W.Abney]
7.07
Es nodarbojos ar zinātnēm un man ar skaidru sirdsapziņu jāsaka, ka ne tikai nav nesaskaņas starp Bībeli un dabas zinātni, bet – mēs sastopamies ar gluži pretēju parādību. Zinātne mums saka, ka dabā eksistē zināmi likumi. Tur, kur ir likumi, jābūt arī likumu devējam – Dievam. Tam, kas nodarbojas ar dabas zinātnēm, katrā ziņā jābūt cilvēkam, kas ir pietātes pārņemts, tāpēc, ka šī zinātne mums pauž,
cik tālu vēl mēs esam no šāda Likumu Devēja atziņas.
[W.Abney]
6.07
Mūsu Dievs neklausās laika ziņas – Viņš tās rada.
[M.Lucado]
5.07
Cilvēkam vajadzētu meklēt tādu laimi,
kas dzīvo tikpat ilgi, cik viņa dvēsele.
[T.Manton]
2.07
Tām jābūt brīnišķīgām, visspēcīgām zālēm, kas it viegli spēj dziedēt šo briesmīgo kaiti – nāvi; tik spēcīgas ir šīs zāles, ka tam, kas dziedināts, nemūžam nenāksies pieredzēt nāvi (Jāņa ev. 8:52). Ja pasaule tam ticētu, tā cīnītos un plēstos, lai tikai saņemtu Dieva vārdu. Mēs redzam, cik mīļas un dārgas tai ir zāles, ar kurām var izārstēt drudzi vai mēri. Ikviens gatavs steigties, skriet, darīt un atdot visu, lai tikai kļūtu vesels. Turpretī šo dārgumu, kas atbrīvo no nāves līdz ar visām slimībām, postu un nelaimēm – to neviens neievēro vai tikai ar grūtībām pacieš.
[M.Luters]
1.07
Parasti mēs sākam pirmo fizikas kursu ar diskutējamiem jautājumiem – "kāpēc" un "kā"? Un tūlīt liekam studentiem saprast, ka zinātnei nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Zinātne nevar vispār atbildēt uz jautājumu "kāpēc"? Tā tikai atbild uz jautājumu "kā"? Kāpēc darbojas Zemes pievilkšanas spēks? Neviens zinātnieks nevar atbildēt uz šo jautājumu. Es nedomāju, ka attiecībā uz to mēs šodien zinātu par matu vairāk nekā 50 gadus atpakaļ.
[B.Waldman]
JŪNIJS 2010
30.06
Tūlīt aiz netikuma – tiesāt citus,
pats neciešamākais netikums ir slavēt sevi.
[F.Bēkons]
29.06
Būt mīlētam nozīmē būt ievainojamam. Vienīgā vieta ārpus Debesīm,
kur tu vari būt pasargāts no mīlestības briesmām, ir elle.
[C.S.Lewis]
28.06
Aizvainojums izmaksā dārgi un nesniedz tev nekādu labumu.
Piedošana nemaksā neko, bet dāvā brīvību.
[R.Marston]
22.06
Lūgšanas iedarbība ir brīnišķīga – tā apskaidro mūsu redzi,
nomierina nervus, nostiprina pienākumu un mērķi,
padara stipru un patīkamu mūsu garu.
[S.D.Gordon]
21.06
Kā tu rīkotos, ja patiešām ticētu, ka tev ir mūžīgā dzīvība?
[G.Bažbauers]
18.06
Laipnība nav politiska tēma. Tas ir jautājums par cilvēku izdzīvošanu. Pasaulē, kur "cilvēks cilvēkam vilks", galu galā var palikt tikai viens pats vilks. Bez laipnības darbiem pasaule kļūst par tumšu un vientulīgu cietumu ikkatram no mums.
Ar laipnu rīcību mēs varam palīdzēt cits citam izdzīvot.
[G.Chapman]
17.06
Tas vien, ka neviens nesūdzas, nenozīmē,
ka visi parašūti darbojas nevainojami.
[Nezināms]
16.06
Visus četrus evaņģēlijus es uzskatu par pilnīgi īstiem, jo viņos redzams tās godības atspīdums, kas izplūda no Kristus vaiga un bija tik dievišķīgs, cik vispār kādreiz dievišķais parādījies zemes virsū.
Lai garīgā kultūra progresē, lai dabas zinātnes attīstās plašumā un dziļumā, un lai cilvēcīgais gars pilnveidojas cik vien iespējams, tomēr tas nekad nepārsniegs kristietības augstumus un tikumisko kultūru, kas tā mirdz un laistās evaņģēlijos.
[J.V.Gēte]
15.06
Visi saka, ka piedošana ir jauka ideja,
līdz brīdim, kad viņiem kaut kas ir jāpiedod.
[C.S.Lewis]
14.06
Tu vari būt drošs, ka vienīgi Dievam nav garlaicīgi būt kopā ar tevi.
[G.Bažbauers]
11.06
Ir divas lietas, par kurām cilvēkam nekad nevajadzētu dusmoties:
tās, kuras viņš var izmainīt, un tās, kuras viņš nevar izmainīt.
[Platons]
10.06
Daudz ļaužu atzīst tikai to, ko var aptaustīt un saskatīt. No otras puses, viņi nenoliedz, ka Visumam ir turpinājums aiz Piena ceļa. Lai gan viņi to neredz,
tie tam tic. Kur šeit ir loģika? Jūs nevarat Dievu redzēt, bet jūs varat Viņu sajust.
Jūs jūtat, ka cilvēks ir ļoti, ļoti mazs, bet tai pašā laikā ir kaut kas liels.
Viss atkarīgs no tā, vai cilvēks grib atrast Dievu vai nē.
[F.Erenberger]
9.06
Cilvēks, kurš uzdrīkstas izniekot vienu
savas dzīves stundu, nav atklājis tās vērtību.
[Nezināms]
8.06
Zemišķās dzīves jēga neslēpjas labklājībā,
bet gan dvēseles izaugsmē.
[A.Solžeņicins]
7.06
Pārbaudījumi nav ticības ienaidnieki, bet gan
izdevības pārliecināties par Dieva uzticamību.
[Nezināms]
4.06
Eksāmena laikā skolotājs vienmēr klusē.
Ja tavā dzīvē Dievs nerunā, tu tiec pārbaudīts.
[R.Warren]
3.06
Mēs dažkārt piemirstam, ka "neiespējami"
ir viens no Dieva iemīļotākajiem vārdiem.
[M.Lucado]
2.06
Ja cilvēks, kas zem zvaigžņotas debess pazemīgi pieskata dažas avis,
apzinās savu lomu, tad viņš atskārš, ka nav tikai kalps. Viņš ir sargkareivis.
Un katrs sargkareivis ir atbildīgs par visu valsti.
[A.Sent-Ekziperī]
1.06
Turpini nopietni meklēt Dievu.
Ja Viņš neilgotos pēc tevis, arī tu nealktu Viņa.
[C.S.Lewis]
MAIJS 2010
31.05
Ne to žēlastību, kuru Pāvils saņēma, ne arī to piedošanu,
ko Tu Pēterim dāvāji, bet tikai to, ko Tu noziedzniekam
pie krusta sniedzi, – to lūdzos es.
[N.Koperniks]
28.05
Ar labajiem darbiem neviens nevar iemantot pestīšanu, jo tāds ir pārdrošs un paļaujas uz savu dievbijību. Savukārt ne Dāvidam, ne ļaundarim pie krusta nav jākrīt izmisumā savu grēku dēļ, itin kā tie viņu neizbēgami pazudinātu. Ir jāpaliek uz īstā vidus ceļa un jāsargās no grēka. Jo, lai gan Dieva žēlastība un apsolījums tevi iedrošina, tomēr nav droša solījuma, ka tad, kad būsi kritis, tu noteikti
atkal spēsi atgriezties, – Sauls un Jūda taču nav atgriezušies.
Nav mūsu varā satvert Dieva žēlastību. Tādēļ mums jābīstas Dieva,
kas negrib paciest ne ļaužu pārdrošību, ne izmisumu.
[M.Luters]
27.05
Dievam nav nekā neiespējama. Viņš dara brīnumus pretēji dabas likumiem.
Viņam ir tiesības un spēks to darīt, jo Viņš ir likumu Radītājs. Brīnums nav pretdabīgs, bet pārdabīgs. Esmu pārliecināts, ka cilvēks ar saviem spēkiem nevar sasniegt morāles uzlabošanos. To var izdarīt tikai Kristus.
Bez Kristus nevaram mīlēt Dievu un tuvāko.
[J.D.Fridrich]
26.05
Esi kā grāmata, kuru citiem jāstudē, nevis kā plakāts,
kas par sevi pasaka visu uzreiz.
[S.Whyte]
25.05
Būt tam, kas tu esi, pasaulē, kura pastāvīgi vēlas tevi padarīt
par kaut ko citu – tas ir liels sasniegums.
[R.W.Emerson]
24.05
Uzvara nav iespējama bez cīņas.
[Nezināms]
21.05
Viss labais ir grūts. Viss ļaunais ir viegls.
Mirt, zaudēt, krāpt un būt viduvējam ir viegli.
Vairies no vieglām lietām.
[S.Alexander]
20.05
Ja tu izmaini skatu uz lietām, izmainās lietas, uz kurām tu skaties.
[D.Dyer]
19.05
Kad tu redzi brāli, kuram vēl ir daudz vājību, domā tā: "Šīs brāļa nastas man ir jānes; es nedrīkstu viņu atstāt, kamēr vien viņš apliecina Kristu."
Tā kristietim sirdī ir jābūt ārstam, bet ārīgi, dzīves ceļā – kā nastu nesējam dzīvniekam, kas nes savu brāļu nastas. Svētajā Baznīcā noteikti ir jābūt arī vājākiem ļaudīm – tādiem, kuru rīcībā saskatām apgrēcību, gluži tāpat kā cilvēka miesā ir ne tikai kauli, bet arī mīksta un nespēcīga miesa. Tādēļ Kristus valstība sastāv no tiem, kuri nes, un tiem, kuri tiek nesti. Un visa mūsu dzīve ir kas tāds, kas sastāv no stipruma un vājuma.
[M.Luters]
18.05
Jo vairāk tu pazīsi un sapratīsi sevi, jo mazāk tevī būs lepnības.
Jo vairāk tu pazīsi un sapratīsi Dievu, jo vairāk tevī būs pateicības.
[R.Warren]
17.05
Šodien kristīgās baznīcās mēs sastopam daudz jaunu ļaužu. Tā ir pasaka,
ka šodien cilvēki neiet baznīcā. Tā runā tie, kuri baznīcu ir redzējuši tikai no ārpuses un kuri katru svētdienas rītu guļ.
[F.Erenberger]
14.05
Kristus dzīve, sludināšana, pravietojumi un brīnumi būtu bijuši pilnīgi veltīgi, ja viņš to visu nebūtu kronējis ar nāvi mūsu vietā! Viņa nāve bija mūsu dzīvība.
Viņa nāve dzēsa mūsu parādu Dieva priekšā. Bez viņa nāves mēs būtu visnožēlojamākie no visiem radījumiem.
[J.C.Ryle]
13.05
Kā kristietim un zinātniekam man ir jāciena mūslaiku zinātniskie atklājumi.
Kad es strādāju par raķešu projekta pētīšanas nodaļas direktoru, mums bija 300 cilvēku, kas atbildēja par raķešu dzinējiem, degvielu un vadības sistēmām.
Šodien tur strādā 10000 cilvēku tikai pie vienas raķešu būves problēmas viena posma. Tas raksturo tehnikas progresu kosmiskajā gadsimtā. Kāda milzīga atbildība gulstās uz kristiešiem, lai atbilstoši tehnikas progresam paplašinātu
un padziļinātu Evaņģēlija sludināšanu.
[U.Jelinek]
12.05
Mēdz jautāt, kāpēc tik daudzi draudžu locekļi piedzīvo neveiksmi.
Viena no atbildēm ir atrodama sekojošā līdzībā: Kad kādam zēnam jautāja,
kāpēc viņš bija izkritis no gultas, viņš atbildēja: "Droši vien tāpēc,
ka es paliku pārāk tuvu iekāpšanas vietai".
[Nezināms]
11.05
Kārdināšāna var būt gan ielūgums uz elli, gan iespēja aizsniegt debesis. Kārdinājuma brīdī kristietim ļoti tuvu atrodas gan grēks,
gan svētums, tomēr pēdējais ir tuvāk.
[C.H.Brent]
10.05
Mums visiem ir vajadzīga mīlestība, un mums tā visvairāk ir nepieciešama tad, kad esam to pelnījuši vismazāk – kad esam grēkojuši pret kādu, kad esam izdarījuši sliktas izvēles, kad esam piedzīvojuši neveiksmi. Šādos gadījumos parastai mīlestībai ir jātop par neparastu mīlestību.
[B.Rosberg]
7.05
Caur pateicību Dievam pat pārejošas
svētības iegūst debesu garšu.
[W.Romaine]
6.05
Ja tu nekļūdies, tu nepūlies pietiekami nopietni.
[V.Lombardi]
5.05
Neļauj, lai tava komforta zona kļūtu par tavu cietumu.
[S.Whyte]
4.05
Padoms ir tas, ko mēs meklējam situācijās, kad paši zinām atbildi,
bet vēlamies kaut mēs to nezinātu.
[E.Jong]
APRĪLIS 2010
30.04
Pēc sešām darba dienām Dievs atpūtās, un pasaule nesabruka. Kas mums liek domāt, ka mūsu apstāšanās varētu izraisīt pretēju rezultātu?
[M.Lucado]
29.04
Es nezinu precīzākus datus par pasaules
izcelšanos, kā tos, kas ir Bībelē.
[J.D.Dana]
28.04
Es lūdzu Dievam ticību un domāju, ka tā mani ķers kā zibens spēriens.
Taču ticība nenāca. Tad vienu dienu es lasīju: "Ticība nāk no klausīšanās, bet klausīšanās no Dieva Vārda." Es biju aizvēris savu Bībeli un lūdzis pēc ticības.
Tad es sāku studēt Bībeli, un kopš tā brīža ticība nemitējās augt.
[D.L.Moody]
27.04
Tas, kurš grib, lai viņa labie darbi būtu zināmi visiem,
kalpo nevis tikumam, bet slavai.
[B.Johnson]
26.04
Liec ļaudīm vēlēties, lai evaņģēlijs būtu patiess...
un tad parādi, ka tas patiešām tāds ir.
[B.Paskāls]
23.04
Maize priekš manis – tas ir materiālas dabas jautājums. Bet maize priekš mana kaimiņa un visiem citiem cilvēkiem – tas ir garīgs un reliģisks jautājums.
[N.Berdjajevs]
22.04
Starp maniem pacientiem otrā dzīves pusē, vecākiem par 35 gadiem, nav neviena, kura problēmas varētu atrisināt, apejot reliģiju. Varu noteikti sacīt, ka visi viņi jūtas slimi tāpēc, ka ir pazaudējuši mūžīgās vērtības – to, ko var dot dzīva reliģija ar saviem sekotājiem. Neviens no šiem pacientiem nevar izārstēties,
ja viņš neatgriežas pie reliģiskiem uzskatiem.
[K.Jungs]
21.04
Dievs pie krusta! Tā ir visa mana teoloģija.
[J.Lacordaire]
20.04
Nopelt ir viegli, tāpēc arī daudzi to dara;
pamatoti un saprātīgi slavēt – grūti,
tāpēc arī tikai retais to iedrošinās darīt.
[A.Feierbach]
19.04
Viena diena ir vērtīgāka par divām rītdienām.
Par to, kas es būšu, es kļūstu jau tagad.
[B.Franklin]
16.04
Cilvēku drīkst audzināt tikai tas, kas viņu mīl,
un cilvēku parasti mīl tas, kas viņu prot audzināt.
[S.Rannamā]
15.04
Visi agrīnie kristieši bija misionāri. Viņi neuzskatīja, ka evaņģelizācija ir uzdevums profesionāliem evaņģēlistiem vai mācītājiem, kuriem viņi maksāja algu, jo šādas personas vienkārši neeksistēja. Pirmkristīgajai draudzei nebija misijas darba nozares, tā pati par sevi bija misionāla kustība.
[E.Trueblood]
14.04
Varbūt tev šķiet, ka vieglāk būt svētam, ja blakus nav neviena, kas varētu izjaukt tavus nodomus, bet tas ir neīsts, nepārbaudīts svētums. Izolētība rada maldīšanos; ja nav neviena, kas varētu mūs izaicināt, ir ļoti viegli sevi apmānīt, domājot, ka esam garīgi nobrieduši. Īsts briedums atklājas attiecībās.
[R.Warren]
13.04
Mainīties un mainīties uz labu ir divas dažādas lietas.
[Nezināms]
12.04
Svētīgs tas cilvēks, kurš ierauga vajadzību,
saprot savu atbildību un pats kļūst par atbildi.
[W.A.Ward]
9.04
Viens no lielākajiem kristietības izaicinājumiem:
kā saglabāt kontaktu ar neskaitāmajiem miljoniem
ļaužu, kas meklē Dievu, bet neapmeklē baznīcu.
[T.Radcliffe]
8.04
Neko nesāc dusmās! Tikai muļķis vētras laikā kāpj uz kuģa.
[J.F.Haug]
7.04
Nāve nomira, kad Kristus augšāmcēlās.
[Nezināms]
6.03
Kādas jaunas reliģijas dibinātājs reiz ieradās pie franču valstsvīra un diplomāta Šarla Morisa Taleirāna un sūdzējās par to, ka nespēj savai ticībai piepulcināt nevienu jaunu dvēseli. "Kā jūs ieteiktu man rīkoties?" – viņš jautāja.
"Es došu jums šādu padomu," atbildēja Taleirāns, "panākiet, lai jūsu pretinieki jūs piesit krustā, tad nomirstiet, un, pats galvenais, pēc trim dienām
uzcelieties no nāves."
[Nezināms]
2.04
Jēzus ir atlauzis vaļā durvis, kas bija aizslēgtas kopš pirmā cilvēka nāves.
Viņš ir saticis, izaicinājis un sakāvis Nāves Ķēniņu. Tāpēc, ka Viņš
to ir izdarījis, tagad viss ir citādāk.
[C.S.Lewis]
1.04
Kādu dienu Setas klosterī viens mūks apvainoja otru.
Abats, klostera priekšnieks, lūdz apvainoto mūku piedot uzbrucējam.
– Tas nav iespējams, – mūks atbildēja.
– Viņš to izdarīja, un viņam par to jāatbild.
Tajā pašā brīdī abats pacēla rokas pret debesīm un sāka lūgšanu:
– Kungs Jēzu, Tu vairs neesi mums vajadzīgs! Tagad mēs paši varam piespiest uzbrucējus samaksāt par nodarījumiem. Tagad mēs paši spējam nodrošināt atmaksu un gādāt par labo un ļauno pasaulē. Tāpēc Tas Kungs drīkst novērsties no mums, un mēs paši tiksim ar visu galā.
Mūks nokaunējās un nekavējoties piedeva savam klostera brālim.
[P.Koelju]
MARTS 2010
31.03
Nav taisnošanas, kurai nesekotu svēttapšana, nav piedošanas, kura nevestu pie atjaunotas dzīves, nav patiesas ticības, kurai nebūtu paklausības augļu.
[M.Luters]
30.03
Atbilstoši Svētajiem rakstiem, neapstrīdams fakts ir tas, ka Kristus ir miris par bezdievīgajiem laikā, kad tie vēl bija bezspēcīgi (Rom 5:6). Tu šos vārdus varbūt esi dzirdējis simtiem reižu, bet tu tos tomēr vēl neesi sapratis. Tajos ir kaut kas iedrošinošs, vai tas nav tiesa? Jēzus nemira mūsu taisnīguma, bet gan mūsu grēku dēļ. Viņš nenāca mūs glābt tāpēc, ka mēs būtu bijuši tā vērti, bet gan tāpēc, ka mēs bijām necienīgi, sabojāti un pilnīgi satriekti. Viņš nāca vienīgi aiz iemesla, kas atradās dziļi Viņa dievišķajā mīlestībā. (..) Liec šo teikumu uz savas mēles kā saldu kumosu, līdz tas izkūst un visas tavas domas padara patīkamas.
[C.H.Spurgeon]
29.03
Mēs nešaubāmies par to, ka Dievs mums dos vislabāko.
Mēs neesam pārliecināti, cik lielas sāpes tas izraisīs.
[C.S.Lewis]
26.03
Pasaule vēlas redzēt ticības praktizētājus,
nevis ticības aizstāvjus.
[Nezināms]
25.03
Nebaiļojies par to, ka tava lūgšana ir vāja, tavi vārdi nespēcīgi un tava valoda nabadzīga. Jēzus spēj tevi saprast. Tāpat kā māte saprot sava bērna pirmos šļupstus, labais Glābējs saprot grēciniekus. Viņš māk iztulkot katru nopūtu
un saprast ikviena vaida nozīmi.
[J.C.Ryle]
24.03
Bībeles cilvēki brīnumus uzlūkoja citādāk nekā mēs. (..) Ja mēs varētu nostāties viņiem blakus un racionāli izskaidrot visus notikumus, kurus tie piedzīvoja, viņi nebūtu sevišķi pārsteigti par mūsu gudrību. Viņu jautājums tad būtu: "Labi, bet kāpēc tas notika tieši tagad un kāpēc iznākums ir tieši šāds?" Mūs visvairāk interesē tas, vai mēs brīnumus varam izskaidrot, neatmetot dabas likumus. Viņi vairāk centās saprast, ko Dievs caur neparasto vēlējās panākt.
[G.E.Wright]
23.03
Ne par ko nebrīnīties, protams, ir muļķības,
nevis gudrības pazīme.
[F.Dostojevskis]
22.03
Cilvēks, tāpat kā tilts, ir radīts, lai tas varētu panest
šībrīža nastu, nevis visa gada smagumu summu.
[W.Ward]
19.03
Nevis tās zināšanas ir vērtīgas, kuras uzkrājas prātā tauku kārtas veidā,
bet gan tās, kas top par prāta muskuļiem.
[H.Spencer]
18.03
– Kad nonāksi pie sava ceļa, tu ieraudzīsi durvis,
uz kurām būs rakstīta kāda frāze, – skolotājs saka.
– Tad atgriezies un pasaki man šo frāzi!
Māceklis ar visu sirdi un dvēseli nododas meklēšanai. Kādu dienu viņš tiešām pamana durvis un tūlīt griežas atpakaļ pie skolotāja.
– Ceļa sākumā bija rakstīts: Tas nav iespējams, – viņš paziņo.
– Kur tas bija rakstīts – uz sienas vai uz dirvīm? – kolotājs interesējas.
– Uz durvīm, – skan atbilde.
– Tad ej, nospied rokturi un atver durvis!
Māceklis paklausa. Nav grūti saprast, ka uzraksts pārvietojas reizē ar durvīm. Un – ja durvis ir līdz galam vaļā – uzraksts vairs nav redzams. Ej tik uz priekšu!
[P.Koelju]
17.03
Laimīgas ģimenes ir būvētas no pacietības ķieģeļiem.
[A.Kohn]
16.03
Gļēvums jautā: Vai tas ir droši?
Saskanīgums jautā: Vai tas ir populāri?
Raksturs jautā: Vai tas ir pareizi?
[M.L.King]
15.03
Pārāk daudzi kristieši apskauž grēciniekus par viņu baudām
un svētos par viņu prieku, jo viņiem pašiem
nav nedz viens, nedz otrs.
[M.Luters]
12.03
Centies, lai strīdā tavi vārdi būtu maigi, bet argumenti stingri!
Centies savu pretinieku nevis sarūgtināt, bet gan pārliecināt!
[Ļ.Tolstojs]
11.03
Kas baidās no uzbrukuma saviem uzskatiem,
tas pats par tiem šaubās.
[W.Phillips]
10.03
Viegli ir apslēpt naidu, grūti noslēpt mīlestību,
tomēr visgrūtāk slēpt vienaldzību.
[K.Berne]
9.03
Patiesību grūti pierādīt tieši tāpēc,
ka tai nav vajadzīgi pierādījumi.
[V.Kaverin]
8.03
Ir tikai viens, kurš ir labs. Tas ir Dievs.
Viss pārējais ir labs tad, ja vērš savu skatu uz Viņu,
un ļauns tad, ja novēršas no Viņa.
[C.S.Lewis]
5.03
Kāds sens ķīniešu sakāmvārds saka: "Viena paaudze stāda kokus, un nākamā saņem ēnu." Es domāju par to, cik gan koku stāda šī paaudze nākamās paaudzes ēnai. Ko mēs stādām, lai mūsu bērni patvertos ēnā no pasaules ļaunuma dedzinošās saules? (..) Mēs dzīvojam pagātnē iestādīta "koka" ēnā. Kāds ir sagādājis paēnu mums, kas esam Kristus miesas daļa. Mēs nevaram vienkārši sēdēt dīkā un domāt, ka bērniem un nākamajām paaudzēm
viss būs jauki pats no sevis – jo tā nebūs.
[J.McArthur]
4.03
Nesaprotu, kāpēc cilvēki saka: "Es nebaidos no Dieva, jo zinu,
ka Viņš ir labs"? Vai viņi nekad nav bijuši pie zobārsta?
[C.S.Lewis]
3.03
Ienaidnieks ir bīstams, tomēr ne tik daudz ar to, ko viņš var jums izdarīt, bet daudz lielākā mērā ar to, ko viņš var jums likt darīt pašam. Ja viņš liek jums piepildīties ar skaudību, ļaunprātību, naidu un cietsirdību, tad viņš ir nodarījis jums patiesu ļaunumu. Taču tu vari no tā izvairīties. Lūdz par viņu. Ja tu saki,
ka nevari viņam uzticēties, tad paliec nomodā savās lūgšanās.
Jo nav iespējams ienīst cilvēku, par kuru tu lūdz.
[E.S.Waterhouse]
2.03
Žēl, ka pasaule nav iekārtota tā, ka tukša galva tāpat kā tukšs vēders neļauj tās īpašniekam būt mierā, kamēr nav atrasts saturs, ar ko to piepildīt.
[Nezināms]
1.03
Viens piemērs ir vairāk vērts nekā tūkstoš argumenti.
[W.Gladstone]
FEBRUĀRIS 2010
26.02
Es vairāk baidītos no 100 aitu armijas, kuru vada
lauva, nekā no 100 lauvu karaspēka, kuru vada aita.
[C.Talleyrand]
25.02
Visi domā, kā izmainīt pasauli,
bet neviens nedomā, kā izmainīt sevi.
[Ļ.Tolstojs]
24.02
Rūpējies vien, lai tavs lukturis degtu,
un ļauj Dievam to novietot, kur Viņš vēlas.
[Nezināms]
23.02
Dievs mums ir devis likumus nevis Savas kaprīzes dēļ, bet tāpēc, ka šie likumi sakņojas Viņa raksturā. Kad mēs grēkojam, mēs pārkāpjam Dieva likumus un nīdējam sevī to, kas mēs patiesībā esam.
[F.Schaeffer]
22.02
Dievs ir vienīgais, kas nekad nebeidz darīt pasaulei tikai labu, pretī saņemdams pasaules nepateicību un nicinājumu; Viņš panes visu tās ļaunumu un nekrietnību, sadedzinādams to Savas mīlestības ugunī. Tādai mīlestībai jābūt arī kristieša sirdī, lai tā nemeklētu savu labumu un pasaules draudzību, bet darītu un sacītu tā: "Mans mīļais brāli, ko es tev esmu darījis vai vēl arvien daru, to esmu darījis īstā mīlestībā. Nekad neesmu gaidījis, lai tu man par to pateiktos vai atmaksātu. Ja tu man pateicies, es savukārt pateicos Dievam, ja ne – man tas nav svarīgi, jo ne jau pateicības dēļ esmu to darījis. Visu, ko daru, es daru Viņa dēļ, kas mani tik ļoti mīlējis, ka miris pie krusta par mani – nepateicīgu un nolādētu cilvēku.
Viņš vēl arvien ik mirkli dara man daudz vairāk laba, nekā es
spētu pieminēt, Viņam pateikdamies."
[M.Luters]
19.02
Ikviena problēma, kas tagad ir ļoti liela,
varēja tikt atrisināta, kad tā vēl bija maza.
[Nezināms]
18.02
Kad mūsu dzīve pēkšņi sabrūk, mēs nealkstam izskaidrojuma –
mums vajadzīgs mierinājums. Mums nav nepieciešamas
dažas atbildes – mums vajadzīga reāla persona.
Un Jēzus pie mums nenāk ar situācijas skaidrojumu –
Viņš pie mums atnāk ar Savu klātbūtni.
[B.Benson]
17.02
Nešķied laiku, uztraucoties par to, vai tu mīli
savu tuvāko vai nē; rīkojies tā, it kā tu viņu mīlētu,
un pavisam drīz tas tā arī būs.
[C.S.Lewis]
16.02
Tev nav nepieciešams redzēt ceļu,
ja tu seko tam, kurš ir Ceļš.
[Nezināms]
15.02
No diviem ļaunumiem neizvēlies nevienu,
no divām labām lietām – izvēlies abas.
[T.Edwards]
12.02
Tas, kurš ir viens ar saviem grēkiem, ir pilnīgi viens. Ir iespējams, ka kristieši, kas piedalās kopīgā pielūgsmē un sadraudzībā dievkalpojumu laikā, tomēr jūtas vientuļi. Patiesa sadraudzība neveidojas tāpēc, ka viņi gan kopj sadraudzību cits ar citu kā ticīgi un dievbijīgi cilvēki, bet viņiem nav bijusi sadraudzība kā nereliģioziem un grēcīgiem cilvēkiem. Svētulīgā sadraudzībā nedrīkst būt neviena grēcinieka, tādēļ ikvienam ir jāslēpj savs grēks no citiem un pašam no sevis. Mēs neuzdrošināmies būt grēcinieki. Daudzi kristieši ir neiedomājamās šausmās, kad starp taisnajiem atklājas īsts grēcinieks. Un tā mēs paliekam vieni ar savu grēku, dzīvodami melos un liekulībā. Bet fakts ir tas, ka mēs esam grēcinieki.
[D.Bonhēfers]
11.02
Sāc ar nepieciešamo, tad pievērsies iespējamajam,
un pavisam drīz tu atklāsi, ka dari neiespējamo.
[Asīzes Francisks]
10.02
Ļausim, lai Kristus paliek uz visu ēdienreizi.
Neraidīsim Viņu projām līdz ar galda lūgšanas beigām.
[Nezināms]
9.02
Draudze: lieliskais pazaudēto un atrasto mantu birojs.
[R.Short]
8.02
Ja vēlies justies bezpalīdzīgs,
mēģini darīt Dieva darbu Viņa vietā!
[N.un Dž.Andersoni]
5.02
Kamēr mums netiek dotas problēmas un pārliecība, ka mums pietrūkst spēka to pārvarēšanai, mēs ļoti reti varam saskatīt paši savus trūkumus. Mēs esam paštaisni. Bet, pārliecinājušies par savām vājībām, mēs iemācāmies biedroties ar grēciniekiem, just viņiem līdzi un apraudāt viņu grēkus. Nepietiek ar to, ka mēs ienīstam grēku tā, kā Dievs to ienīst (kā daudzi to māca), mums ir arī jāmīl grēcinieki tā, kā tos mīlējis Dieva Dēls. Problēmas iemācīs mūs auglīgi kalpot
šīs mīlestības pārpilnībā.
[M.Velss]
4.02
Tava diena nevar būt izdevusies, ja tu neesi
izdarījis labu kādam, kurš nespēj tev atmaksāt.
[J.Wooden]
3.02
Iespējams, tava dzīve ir vienīgā Bībele,
kuru kādam cilvēkam lemts lasīt.
[Nezināms]
2.02
Trīs patiesības: 1) Viņš noteikti atnāks vēlreiz;
2) Mums nav iespējams uzzināt, kad tieši tas notiks;
3) Mums vienmēr uz to ir jābūt gataviem.
[C.S.Lewis]
1.02
Tas, kādi mēs esam, ir Dieva dāvana mums;
tas, par ko mēs kļūstam, ir mūsu dāvana Dievam.
[Nezināms]
JANVĀRIS 2010
29.01
Patiesa ticība ir pārdabīga sākumā, pārdabīga turpinājumā
un pārdabīga beigās. Tas ir pilnīgs Dieva darbs.
Ir ļoti nepieciešams, lai Dieva roka vienmēr būtu izstiepta.
[C.H.Spurgeon]
28.01
Man nav vajadzīgs draugs, kurš mainās tad, kad es mainos,
un kurš māj ar galvu tad, kad es māju ar galvu;
mana ēna to prot daudz labāk.
[Plūtarhs]
27.01
Nedaudz samelot – tas ir tāpat, kā nedaudz
būt stāvoklī: pavisam drīz par to uzzina visi.
[C.S.Lewis]
26.01
Vēlies uzzināt, cik liels ir tavs Dievs?
Paskaties uz savu baiļu un raižu sarakstu.
Jo garāks tavs saraksts, jo mazāks tavs Dievs.
[Nezināms]
25.01
Es padevos un atzinu, ka Dievs ir Dievs.
[C.S.Lewis]
22.01
Ir domas, kas ir lūgšanas. Ir brīži, kad,
neatkarīgi no ķermeņa stājas, dvēsele ir uz ceļiem.
[V.Igo]
21.01
Ja dzīve nospiež tevi uz ceļiem, lūdz Dievu!
[Nezināms]
20.01
Ticēt nozīmē spert pirmo soli pat tad,
ja tu neredzi visas kāpnes.
[M.L.King, Jr.]
19.01
Vidusmēra cilvēks cieš no 3 ilūzijām:
viņš domā, ka ir labs autovadītājs;
viņš uzskata, ka viņam ir laba humora sajūta;
un viņš ir pārliecināts, ka prot klausīties.
[S.Sample]
18.01
Drosme ir bailes, kas noskaitījušas lūgšanu.
[D.Bernard]
15.01
Mozus bēga no tiesas. Jona bēga no pienākumiem.
Elija bēga, lai paslēptos.
Taču Dievs lietoja viņus visus. Bēdz no Dieva?
Apstājies un norimsties. Dievs tevi gaida.
[M.Lucado]
14.01
Kādēļ mēs nekad nekavējamies iztīrīt netīrumus no savām acīm, bet tad,
ja kaut kas bojā mūsu dvēseli, atliekam risinājumu uz nākamo gadu?
[Horācijs]
13.01
Reālisti zina, kurp viņi dodas. Sapņotāji tur jau ir bijuši.
[R.Orben]
12.01
Cilvēks, kas gaida pateicību, sliktāks par kreditoru:
viņš vispirms pasniedz dāvanu, izlielās ar to, pēc tam piesūta rēķinu.
[N.Shamfor]
11.01
Cik ilgi tu turpināsi dauzīt pa atvērtām durvīm?
[P.Koelju]
8.01
Optimisms ir psiholoģisks; cerība ir teoloģiska.
Optimisms fokusējas uz to, ko tu pats vari izdarīt;
cerība paļaujas uz to, ko Dievs spēj paveikt.
[R.Warren]
7.01
Es tiku radīts darbam. Ja jūs būsiet tikpat čakls kā es,
jūs gūsiet tikpat lielus panākumus.
[J.S.Bahs]
6.01
Vainas apziņas radīts "jā" ikreiz nozīmē "nē"
kaut kam svarīgākam manā dzīvē.
[B.Jank]
5.01
Modinātājpulksteņa zvans: tev telefonē laiks.
[R.Gomess de la Serna]
4.01
Tev ir dota tava dzīve.
Nevienam citam nav tava versija.
[M.Lucado]
|
|
